Identitātes zādzība: ko es varu darīt?

Identitātes zādzība ir viens no visātrāk pieaugošajiem apdraudējumiem internetā. Katru sekundi visā pasaulē tiek nozagta tāda sensibla informācija kā vārdi, paroles un personas dati, lai noziedznieki tos ļaunprātīgi izmantotu. 2025. gadā tīklā pieejamo piekļuves datu skaits sasniedz rekordu – vairāk nekā 16,3 miljardi. Īpaši satraucoši: gandrīz 70 % šo paroļu pieejamas atklātā tekstā – milzīgs pieaugums par 261 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (Identity Breach Report 2026, Constella).

Identitātes zādzības sekas bieži vien ir postošas. Kaitējums aptver plašu spektru, sākot no izlaupītiem banku kontiem līdz pat juridiskām problēmām saskaņā ar Kriminālkodeksu. Šajā rakstā tu uzzināsi, kā var efektīvi pasargāt savu identitāti tiešsaistē, kā reaģēt uz identitātes ļaunprātīgu izmantošanu un kāda ir digitālo profilakses pasākumu loma.

Identitātes zādzība ir ļaunprātīga reālas personas datu izmantošana, ko veic nesakcionētas trešās personas. Noziedznieki izmanto nozagtos datus, lai upura vārdā noslēgtu līgumus, veiktu pirkumus vai noziegumus.

Vai identitātes zādzība ir sodāma?

Latvijā nav specifisku pantu, kurā būtu minēta tikai „Identitātes zādzība”. Tā vietā tiek piemēroti dažādi Krimināllikuma panti:

• Krimināllikuma 177. pants (krāpšana), 177.1 pants (krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā): krāpšana, izmantojot svešu identitāti; datorkrāpšana mantiska labuma gūšanas nolūkā.

• Krimināllikuma 145. pants (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem): sods pienākas par personas datu nelikumīgu apstrādi (iegūšanu, uzglabāšanu, izmantošanu), ja ar to radīts būtisks kaitējums.

• Krimināllikuma 193.pants (nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem): šis pants paredz bargus sodus par svešu datu (PIN kodu, lietotājvārdu, paroļu) nolaupīšanu, glabāšanu un izmantošanu. Var būt piemērojami arī citi Krimināllikuma panti.

Saskaņā ar aktuālu „Bitkom” pētījumu (2025) iepriekšējos 12 mēnešos 61 procents aptaujāto bija kibernoziegumu upuri. Tomēr tikai ceturtā daļa cietušo vēršas policijā.

Noziedznieki pastāvīgi izstrādā jaunas metodes, lai piekļūtu personīgai informācijai. Tā kā kiberdrošības tēma šodien attiecas uz ikvienu, ir svarīgi zināt populārākos piekļuves ceļus datu zādzībām.

1. Phishing un Social Engineering

Phishingā noziedznieki izmanto viltotus e-pastus vai tīmekļa vietnes, lai iegūtu tavas paroles. Šeit sākas Social Engineering: programmatūras uzlaušanas vietā tiek veikta manipulācija ar cilvēku. Uzbrucējs izmanto tādas sajūtas kā bailes (piem., „Tavs konts tika bloķēts”), ziņkāri vai autoritāti, lai iegūtu tavu uzticību. Mērķis ir, lai tu brīvprātīgi atdotu savus datus, jo tu tici, ka komunicē ar banku vai nopietnu uzņēmumu.

2. Datu noplūdes uzņēmumos

Lielas datu noplūdes bieži vien ir sākums masīvai identitātes ļaunprātīgai izmantošanai. Ja tiek uzlauztas tiešsaistes veikalu vai sociālo tīklu datubāzes, miljoniem datu ierakstu nonāk internetā vai tumšajā tīklā. IBM Cost of a Data Breach Report 2025 parāda, ka vidējās izmaksas par šādiem pārkāpumiem visā pasaulē sasniegušas 4,4 miljonus USD.

3. Malware un Skimming

Malware datorā vai viedtālrunī var ierakstīt taustiņu ievadi vai izspiegot visu tavas ierīces saturu. Ja malware darbojas digitāli, tad skimming ir fiziska problēma: šeit tiek veiktas manipulācijas ar ierīcēm, piemēram, bankomātiem, lai iegūtu tavas kartes datus. Abas metodes paredzētas tam, lai bez tavas ziņas iegūtu tavu kontu piekļuves datus.

4. Ļaunprātīga izmantošana sociālajos tīklos

Šeit noziedznieki izveido precīzas tava profila kopijas ar tavu vārdu. Viņi izmanto tavas fotogrāfijas un informāciju, lai tavā vārdā piekrāptu draugus, aizņemtos naudu vai savāktu citus personas datus tavā vidē. Šī ļaunprātīgā izmantošana ne tikai kaitē tavām finansēm, bet bieži vien arī tavai reputācijai.

Bieži vien upuris pamana ļaunprātīgu izmantošanu tikai tad, kad jau ir radušies finansiāli zaudējumi. Pievērs uzmanību šādiem brīdinājuma signāliem:

• Negaidīti rēķini: tu saņem brīdinājumus par precēm vai pakalpojumiem, kurus nekad neesi pasūtījis.

• Uzkrītošas darbības kontā: nezināma naudas noņemšana tavā bankas kontā.

• Noraidīti kredīti: pēkšņi negatīvs kredītinformācijas biroja ieraksts bez redzama iemesla.

• Pieteikšanās problēmas: tavas paroles vairs nedarbojas, kaut gan neesi tās mainījis.

• Vēstules no iestādēm: policija vai finanšu pārvalde sūta paziņojumus par procesiem, par kuriem tu neko nezini.

Kāds ir pirmais solis, ja ir aizdomas par identitātes zādzību? 
Uzreiz pārbaudi savus kontus un visas pārējās paroles no drošas ierīces. Turklāt nodrošini visus pierādījumus (ekrānuzņēmumi, e-pasti).

Identitātes zādzība parasti izraisa veselu problēmu virkni. Turklāt runa nav tikai par naudu.

1. Finansiāli zaudējumi: vidējie zaudējumi uz vienu gadījumu saskaņā ar „Bitkom” (2025) ir aptuveni 219 eiro, bet atsevišķos gadījumos tie var būt pat tūkstoši.

2. Kaitējums reputācijai: ja tavā vārdā tiek veikti nelegāli darījumi, cieš tava reputācija darījumu partneru un iestāžu acīs.

3. Psihiska slodze: sajūta, ka esi zaudējis kontroli pār savu identitāti, bieži vien izraisa stresu un baiļu sajūtu.

4. Ilgstoša noskaidrošana: var paiet vairāki mēneši, līdz nesankcionētās prasības tiek apturētas un tiek koriģēti ieraksti ziņojumu reģistrā vai kredītinformācijas birojā.

Kad tu uzzini, ka tavi dati tiek ļaunprātīgi izmantoti, jāreaģē ātri un strukturēti.

Kontrolsaraksts ārkārtas gadījumam:

• ✅ Nomainīt paroles: izmanto stipras kombinācijas visiem svarīgajiem kontiem.

• ✅ Informēt banku: liec bloķēt tavas kartes un ziņo par nesankcionētiem debeta maksājumiem.

• ✅ Nodrošināt pierādījumus: saglabā apstiprinājuma e-pasta vēstules, rēķinus un uzbrucēju IP adreses.

• ✅ Ziņo policijai: dodies uz tuvāko policijas iecirkni vai raksti iesniegumu www.latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi, vai elektroniski ar eParakstu un sūti uz pasts@vp.gov.lv. Tas ir būtiski tiesiskajai aizsardzībai.

• ✅ Sazināties ar banku, kā arī sekot līdzi savai kredītinformācijai: ieteicams sekot līdzi savai kredītvēsturei tīmekļa vietnē manakreditvesture.lv un lūgt bloķēt jebkuru darījumu tuvākajā laikā.

• ✅ Sazināties ar platformas uzturētāju: ziņo par uzlauztu profilu sociālā medija nodrošinātājam vai tiešsaistes tirdzniecības vietās.

Pilnīga drošība tīklā nepastāv, bet ar mērķtiecīgu prevenciju var krasi samazināt risku. Datu aizsardzība sākas ar drošības izpratni.

Praktiski ieteikumi ikdienai

1. Divfaktoru autentifikācija (2FA): aktivizē 2FA katram kontam. Pat jau noziedzniekam ir tava parole, pie otrā faktora viņš piedzīvos neveiksmi.

2. Skopa datu nodošana: rūpīgi pārdomā, kuram uzņēmumam tu uztici savus personīgo informāciju.

3. Regulāra atjaunināšana: uzturi aktuālas operētājsistēmas un lietotnes, lai noslēgtu drošības caurumus.

4. Droši maksāšanas veidi: lai iepirktos internetā, izmanto interneta servisus ar pircēju aizsardzību.

5. Izmantot ieejas atslēgas: šī modernā alternatīva parolēm izmanto tavas ierīces biometriju (piem., pirksta nospiedumu vai sejas skenēšanu). Tā kā netiek pārsūtīts klasisks teksta kods, šī metode ir imūna pret tradicionālo pikšķerēšanu.

Kā digitālā agrās brīdināšanas sistēma omniac panāk tavu, iespējams, kompromitēto personas datu pārskatāmību. Pasaulē, kurā gadā notiek vairāk nekā 567 000 datu zādzību (Constella, 2026), nav iespējams saglabāt pārskatu.

omniac pastāvīgi pārmeklē verificētas datu noplūdes internetā, dziļajā tīmeklī un tumšajā tīklā, vai tur nav tavas informācijas. Tiklīdz tiek atrasta tava e-pasta adrese, tālruņa numurs vai cita personīga informācija, tev uzreiz tiek sūtīts trauksmes paziņojums. Personiskā atbildība ir vislabākā aizsardzība: jo agrāk tu uzzināsi par saviem publiskotajiem datiem, jo ātrāk varēsi reaģēt un sevi pasargāt no ļaunprātīgas izmantošanas.

Atkarībā no atrašanās vietas ir dažādas institūcijas, kur upuri var vērsties.

Latvijā galvenais informācijas avots par aktuālajām datu noplūdēm un kiberapdraudējumiem ir CERT.LV (Kiberincidentu novēršanas institūcija).

Lai cīnītos pret identitātes zādzību, nepieciešama apdomība. Tā kā uzbrucēji kļūst arvien profesionālāki, ar vienkāršu paroli vairs nepietiek. Arī uzņēmumiem un privātpersonām tādā pašā mērā jāinvestē digitālajā drošībā.

Pateicoties daudzfaktoru autentifikācijai (DFA), ātrai ziņošanai policijai un agrās brīdināšanas sistēmu, piemēram, omniac, izmantošanai, radīsi pamatīgu bāzi savai datu drošībai. Omniac sniedz atbalstu, lai tu iegūtu pārskatāmību pār nozagtajiem datiem un stiprinātu savu drošības izpratni.

Negaidi, līdz rodas kaitējums. Regulāri pārbaudi, vai tava informācija nav skarta, un rīkojies proaktīvi.