Kas ir Darknet?

Darknet (arī Dark Web) ir jēdziens, kas bieži vien internetā rada apjukumu. Kamēr daudzi saistībā ar šo tēmu uzreiz domā par nelegālām aktivitātēm, realitāte ir daudz sarežģītāka. Ik dienu aptuveni 2–3 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto tīmekli, primāri caur TOR pārlūkprogrammu, lai saglabātu anonimitāti (DeepStrike, 2025). Saskaņā ar pētījumu aptuveni 52 procenti satura Darknetā atbilstoši Apvienotās Karalistes vai ASV likumdošanai ir uzskatāms par legālu.

Darknet ir digitālā visuma slēptā daļa. Runa ir par pārklājumtīklu, ko tradicionālās meklētājprogrammas neaptver. Lai tam piekļūtu, lietotājam nepieciešama speciāla programmatūra, parasti TOR pārlūkprogramma („The Onion Router”).

Kādēļ Darknet nav redzams „parastajā” internetā?

Pretstatā publiskajam tīmeklim („Clear Web”) saturs Darknetā nav indeksēts. Tas nozīmē, ka „Google” vai „Bing” tīmekļa pārmeklētājs nevar šīs lapas atrast. Komunikācija notiek šifrēti un izmantojot daudzus mezgla punktus, kas nodrošina augstu anonimitāti.

Darknet nav atsevišķa vieta, bet daudzu nelielu tīklu apkopojums un slēpti pakalpojumi, kas balstās uz decentralizācijas principu.

Darkneta pamatu parasti veido vienādranga savienojumi un tā sauktais „Onion Routing”.

TOR („The Onion Router”) princips

Pārlūkojot Darknetu, tavi dati tiek šifrēti vairākos slāņos – kā sīpols (angliski: „onion”).

1. Pārlūkprogramma sūta pieprasījumu, izmantojot nejaušu ieejas mezglu.

2. Informācija pa dažādām apraidēm ceļo pa visu pasauli.

3. Tikai pie izejas mezgla tiek atšifrēts pēdējais slānis, lai atvērtu mērķa lapu.

Pateicoties šim procesam, lietotājs lielā mērā paliek anonīms, jo neviens atsevišķs mezgla punkts nepazīst ne datu avotu, ne mērķi. Daudzi eksperti iesaka papildus izmantot VPN, lai aizsegtu savu atrašanās vietu jau pirms ieiešanas TOR tīklā.

Lai labāk saprastu šo tēmu, noder salīdzināšana ar aisbergu. Internets, kuru mēs pazīstam, ir tikai aisberga redzamā daļa.

Surface Web (publiskais tīmeklis)

Surface Web, bieži dēvēts arī par publisko tīmekli („Clear Web”), ir digitālās telpas daļa, kuru apmeklējam ik dienu, izmantojot tradicionālās pārlūkprogrammas, piemēram, „Chrome” vai „Safari”. Šeit atrodas visas tīmekļa vietnes, kuras indeksējušas meklētājprogrammas, piemēram, „Google”. Tiek lēsts, ka šī daļa ir tikai aptuveni no 4 līdz 10 procentiem no kopējā digitālā apjoma. Pie tā pieder viss, ko varam atrast internetā bez pieteikšanās un šifrēšanas.

Deep Web 

Deep Web ir lielākā daļa, kas veido aptuveni 90 procentus no visa digitālā tīkla. Tajā atrodas dati, kas nav publiski pieejami un tādēļ nav atrodami ar meklētājprogrammām. Pie tā pieder ar parolēm aizsargāts saturs, piemēram, tiešsaistes banku sistēmas, privātās mākoņkrātuves, medicīniskās datubāzes vai iekšējie uzņēmumu tīkli. Piekļuve gan iespējama, izmantojot normālu programmatūru, bet nepieciešamas atbilstošas piekļuves tiesības (pieteikšanās).

Darknet (Dark Web)

Darknet ir tehniski izolēta zona, kas ir mazāk nekā 1 procents interneta. Tas ir šifrēts tīkls, kas paredzēts maksimālai anonimitātei. Tajā nevar sērfot, vienkārši izmantojot standarta pārlūkprogrammu; tās vietā nepieciešama speciāla programmatūra, piemēram TOR. Vietnes Darknetā parasti beidzas ar „.onion” un ir ar nolūku slēptas („hidden”), lai pasargātu lietotāju un vietņu uzturētāju privātumu.

Pretēji tam, kā daudzi domā, ne visas aktivitātes Darknetā ir nelegālas. 13 600 Onion vietņu izpēte parādīja pārsteidzošu turienes pakalpojumu ainu:

• 29 % datņu koplietošanas pakalpojumi: datu apmaiņa ārpus valstu cenzūras.

• 28 % nopludināti dati: tiešsaistes tirdzniecības vietas un forumi informācijai no no datu drošības pārkāpumiem.

• 12 % finanšu krāpniecība: kredītkaršu vai viltotu dokumentu tirdzniecība.

• 4 % narkotikas: tirdzniecība speciālās tiešsaistes tirdzniecības vietās.

• 0,3 % ieroči: izzūdoši maza satura daļa.

Legāla Darkneta izmantošana

Daudzi lietotāji Darknetu izmanto legāliem mērķiem, it īpaši valstīs ar spēcīgu cenzūru vai kontroli. Žurnālisti un trauksmes cēlēji izmanto anonimitāti drošai komunikācijai. Pat tādiem sociālajiem tīkliem kā „Facebook” vai „New York Times” ir savas „Onion” vietnes, lai cilvēkiem represīvos režīmos sniegtu iespēju piekļūt informācijai.

Lai gan daudz kas Darknetā ir legāls, tajā ir arī atkāpšanās vieta likumpārkāpējiem. Īpaši kritiska ir tirgošanās ar zagtu informāciju. Ja uzņēmums kļūst par hakeru uzbrukuma upuri, iegūtie lietotāju dati (piemēram, e-pasta adreses un paroles) bieži vien nonāk forumos Darknetā.

Kādēļ identitātes zādzība Darknetā ir tik ienesīga?

Likumpārkāpēji izmanto tur esošo anonimitāti, lai pārdotu veselas datubāzes. Šie dati kalpo kā bāze:

• pikšķerēšanas uzbrukumiem

• šantāžai

• sociālo tīklu kontu pārņemšanai

• finanšu krāpniecībai

Pasaulē, kur internetā kursē miljardi zagtu vai publiskotu datu ierakstu, ir grūti pasargāt savu digitālo identitāti. Šeit iejaucas omniac. Lietojumprogramma kalpo kā personīgā agrās brīdināšanas sistēma.

• Dark Web Monitoring: omniac pastāvīgi pārmeklē verificētas datu noplūdes internetā, Deep Web un Darknetā, vai tur nav tavas informācijas.

• Tūlītējs paziņojums: tiklīdz tiek atrasta tava e-pasta adrese, tālruņa numurs, IBAN vai cita personīga informācija, tev uzreiz tiek sūtīts trauksmes paziņojums.

• Personiskās atbildības stiprināšana: tu vari tīkoties proaktīvi, piemēram, nomainot savu paroli vai izveidojot divfaktoru autentifikāciju. Atkarībā no gadījuma omniac sniedz precīzus rīcības ieteikumus.

Ja tu vēlies pārlūkot Darknetu žurnālistikas vai personisku iemeslu dēļ, jāievēro noteikumi, lai saglabātu savu drošību:

1. Izmanto tikai oficiālo TOR pārlūkprogrammu: nekad nelejupielādē programmu un trešās puses piedāvātājiem.

2. Izmanto VPN: kvalitatīvs VPN šifrē tavu interneta datplūsmu vēl pirms tā sasniedz TOR tīklu.

3. Nekādu personas datu: „onion” tīmekļa vietnēs nekad nenorādi savu īsto vārdu, e-pastu vai paroles.

4. Skriptu deaktivizēšana: izslēdz „JavaScript” pārlūkprogrammā, lai samazinātu risku kaitīga satura dēļ.

5. Ievēro piesardzību ar lejupielādēm: datnes no Darkneta var saturēt ļaunprogrammatūru, kas apdraud tavu anonimitāti, tiklīdz tu atver datni Surface Web.